Skip to content

Es jau rakstīju par to, kāpēc indeksu fondi ir labāki par aktīvi pārvaldītiem fondiem. Latvijā diemžēl neviena banka vēl nepiedāvā indeksu ieguldījumu fondus, tāpēc mums vienīgais variants ir pirkt ETF-us. Taču, kad es to mēģināju darīt apmēram pirms gada, es konstatēju, ka tas ir ļoti čakarīgi. Nasdaq Baltijas biržā neko jēdzīgu nevar dabūt, tāpēc jāpērk ārzemēs. Bet kur tieši? Un ko tieši? ETF-u ir tūkstošiem. Kā lai izvēlas pareizo? Finanšu nespeciālistam tas ir teju neiespējami.

Es atbildes uz šiem jautājumiem tā arī neatradu, toties atradu ETFmatic. Tas ir Lielbritānijā reģistrēts uzņēmums, kam ir licence arī darbībai Latvijā, un viņš padara ETF-u iegādi elementāri vienkāršu. Tik vienkāršu, ka to varēs izdarīt arī cilvēks, kas agrāk par ETF-iem neko nebija dzirdējis. Vajadzīgas tikai angļu valodas zināšanas.

Vispirms ir jāpiereģistrējas ETFmatic platformā un jāizveido tur jauns goal jeb portfolio. Tā veidošanas laikā tiek uzdoti dažādi jautājumi, lai noteiktu, cik katram ir liela pieredze investēšanā un cik lielu risku var uzņemties. Ir ļoti svarīgi uz šiem jautājumiem atbildēt pēc iespējas godīgi un precīzi, jo ETFmatic automātiskā sistēma pēc tam izmantos šo informāciju, lai tavā vietā izlemtu, kurus ETF-us pirkt un cik daudz.

Jā, tā tas tiešām notiek. Tu ieskaiti naudu un nekas cits tev nav jādara, sistēma pati izlemj, kurus fondus pirkt. Šeit, piemēram, ir manējie:

Kolonnā "Target %" var redzēt, kāds man ir paredzēts fondu sadalījums. Reālais sadalījums nedaudz atšķiras, jo ETF-iem nevar nopirkt pusītes vai trešdaļas, tos var pirkt tikai veselus (kolonna Units).

T.E.R. ir saīsinājums no "Total expense ratio" un būtībā tā ir komisija, ko fonda pārvaldnieks patur sev. Šī komisija jau ir ierēķināta cenā. Vēl papildus ETFmatic ietur 0,48% gadā no kopējās konta vērtības. Toties fondu pirkšana un pārdošana ir bez maksas. Tas manās acīs ir liels pluss.

Varbūt kādam ir jautājums par to, kāpēc investēt caur ETFmatic, ja ar to nevar dabūt nodokļu atmaksu. Mana atbilde ir tā, ka indeksu fondi (un ETFmatic citādākus nemaz nepiedāvā) ilgtermiņā nodrošina lielāku peļņu par aktīvi pārvaldītiem fondiem. Piemēram, mēs varam paskatīties uz Swedbank uzkrājošās apdrošināšanas privāto portfeli. Pēdējo piecu gadu laikā tā ienesīgums ir bijis 7,3% gadā. Ļoti labs rādītājs, vai ne? Bet ja paskatās dziļāk, var redzēt, ka fonda darbības pirmajā dienā, 2007. gada 8. novembrī, vienas fonda daļas vērtība bija 9.99. Šobrīd tā ir 10.43. Tas nozīmē, ka nepilnu 12 gadu laikā vienas daļas vērtība palielinājās par 4,4%. Nav brīnums, ka šis cipars nav ērti atrodams bankas mājaslapā un ir jārēķina pašam.

Turpretī ASV populārākais indekss S&P 500 šajā pašā laika periodā pieauga no 1463 uz 2907. Tas ir gandrīz 100% pieaugums! Un pēdējo piecu gadu laikā, kad Swedbank fonds pieauga par 7,3% gadā, S&P 500 pieauga par vairāk nekā 10% gadā. Šāda ienesīgumu starpība ir būtiskāka par nodokļu atmaksu.

Es plānoju izmantot ETFmatic līdz brīdim, kad Latvijas bankas arī sāks piedāvāt kādus indeksu fondus 3. pensiju līmenī vai arī uzkrājošajā apdrošināšanā. Kad tas varētu notikt, nav zināms.

Latvijā nav īsti pieņemts atklāti runāt par naudu. Bet tā kā šis emuārs ir par finansēm, domāju, ka bez tā nevar iztikt. Par saviem ienākumiem un izdevumiem gan neplānoju rakstīt, tikai par investīcijām.

Pašlaik savstarpējo aizdevumu platformās esmu ieguldījusi apmēram 8000 € un akcijās apmēram 5000 €, kopā 13 000 €. Mans mērķis ir sakrāt vismaz 250 000 €, un es tā rēķinu, ka tam varētu būt vajadzīgi aptuveni 15 gadi. Protams, dažādas izmaiņas personīgajā dzīvē vai pasaules ekonomikā šos skaitļus var krietni pamainīt. Pašlaik savam uzkrājumam katru mēnesi pievienoju 300 - 600 €.

...continue reading "Cik lielas ir manas investīcijas?"